Latvija savu politiku narkotiku jomā veido balstoties uz svarīgākajiem starptautiskajiem dokumentiem.
Pirmkārt, tās ir ANO konvencijas, kurām Latvija ir pievienojusies:
- Vienotā konvencija Par narkotiskām vielām (1961.gads). Šajā sarakstā ietvertas vairāk nekā 116 narkotiskās vielas.
- Konvencija Par psihotropajām vielām (1971.gads), kas kontrolē 105 vielas.
- Konvencija Pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālo apgrozījumu (1988.gads). Tā vairāk vērsta pret naudas atmazgāšanu, kura iegūta no nelegālās narkotiku tirdzniecības.
Minētās konvencijas paredz izstrādāt un ieviest likumdošanu, kas regulē nelegālo narkotisko vielu apkarošanu, narkotiku legālās aprites uzraudzību un kontroli, narkomānijas profilaksi, ārstēšanu un rehabilitāciju.
Latvija kopā ar Igauniju un Lietuvu ir savstarpēji saskaņojušas savu narkotiku politiku kopš 1997.gada, kad Baltijas Asambleja pieņēma Nobeiguma dokumentu, kas ietver rezolūciju Par cīņu pret narkotikām.
Rezolūcija aicina Baltijas valstu parlamentus un valdības veikt šādus pasākumus:
- Izstrādāt valsts stratēģiju attiecībā uz narkotiku kontroli un apkarošanu, narkomānijas profilaksi un palīdzības sniegšanu no narkotikām cietušajām personām;
- Izveidot valsts līmenī attiecīgas struktūras, lai koordinētu starpresoru darbību narkotiku kontroles jomā un veiktu preventīvus pasākumus narkomānijas novēršanai;
- Nodrošināt, lai tiktu izpildītas prasības, kas izvirzītas starptautiskajos līgumos ANO konvencijās;
- Izveidot centru, lai kontrolētu narkomānijas situāciju un tās sekas, veiktu informācijas apmaiņu un izplatīšanu valsts un starptautiskajā līmenī;
- Uzlabot valsts un nevalstisko organizāciju sadarbību un šo organizāciju darbības koordināciju, apvienot to pūliņus nolūkā izglītot sabiedrību un visiem iespējamiem līdzekļiem apkarot narkomāniju.
ANO deklarācija Narkotiku pieprasījuma samazināšanas vadošie principi, kas pieņemti Ņujorkā 1998.gada martā ir pamatdokuments narkotiku pieprasījuma samazināšanas stratēģijas izstrādei. Vadošie principi ir sekojoši:
- jānodrošina sabalansēta pieeja starp narkotiku pieprasījuma samazināšanu un piedāvājuma samazināšanu, kas viens otru pastiprinātu, kā arī jārealizē integrēta pieeja problēmas risināšanai;
- pieprasījuma samazināšanas politikai ir jābūt:
- virzītai uz narkotiku lietošanas novēršanu un ļaunprātīgas lietošanas novēršanu;
- nodrošināt un veicināt aktīvu un koordinētu indivīdu līdzdalību pašvaldību (sabiedrības) līmenī, kā kopumā tā arī īpaša riska situācijās, ņemot vērā, piemēram, to ģeogrāfisko izvietojumu, ekonomiskos apstākļus vai relatīvi lielas atkarīgo kopienas;
- jāņem vērā gan kultūra, gan dzimums;
- jāveicina labvēlīgas vides radīšana un nostiprināšana;
No Latvijas puses deklarāciju parakstīja toreizējais premjerministrs G.Krasts, kurš konferencē pauda nostāju: Latvijas valdība pieņem viedokli, ka visas narkotiku kategorijas izraisa atkarību un tāpēc nav gatava legalizēt jebkāda veida narkotikas.
Eiropas Savienībā pieņemtā pirmā un lielākā piecu gadu programma 1996.-2000.gadam ir sabiedrības un pašvaldību rīcība narkotiku atkarības prevencijā.
1999.gada maijā Eiropas Komisija prezentēja Eiropas Savienības rīcības plānu pret narkotikām 2000.-2004.gadam, kas ietver sevī vienotu stratēģiju un aicina uz labāku sadarbību tieslietās un tiesības aizsardzību institūciju jomā.
Eiropas pilsētas pret narkotikām (EPPN) ir bezpeļņas organizācija, kuras vadības centrs ir Stokholmā Zviedrijā.
Kustības pamatnostādnes:
- Pret narkotiku legalizāciju;
- Par jaunām metodēm narkotiku apkarošanā;
- Par narkotiku lietotāju aprūpes sistēmas izveidošanu
- Par aktīviem un pārliecinošiem profilakses pasākumiem
- Par starptautiskās sadarbības veicināšanu.
EPPN ir vadošā organizācija Eiropā, kas ir pret narkotikām. Tā apvieno miljoniem Eiropas pilsoņu.
EPPN pilsētas dalībnieces strādā pie tā, lai veicinātu iniciatīvas un atbalstītu pūles, kas ieguldītas cīņā pret narkotiku ļaunprātīgu izmantošanu, realizējot un atbalstot noliedzošu narkotiku politiku un ir pret jebkuru legalizācijas formu.
Piedalīties šajā kustībā tiek aicinātas visas Eiropas pilsētas, kuras ir parakstījušas Stokholmas rezolūciju. Rīgas vārdā to parakstīja pirmais pilsētas mērs pēc neatkarības atgūšanas Andris Teikmanis.
Jaunākās EPPN nostādnes atspoguļo Karlskronas rezolūcija, kuru pieņēma Baltijas jūras baseina pilsētas 1997.gada novembrī.
Pieņemtā deklarācija
- Es, kas paraksta šo rezolūciju, noraidu jebkurus centienus legalizēt nelegālās narkotikas.
- Es uzņemos saistības atbalstīt pozitīvu stratēģiju, lai cīnītos ar smagām narkotiku ļaunprātīgas izmantošanas situācijām, nevis legalizētu nelegālās narkotikas.
- Es vēlos izveidot sadarbību ar pilsētām pie Baltijas jūras, lai dalītos pieredzē un koordinētu un attīstītu cīņu pret nelegālajām narkotikām.
- Es uzņemos saistības aktīvi pretoties narkotiku legalizācijai mūsu pilsētās.
Rīga ir parakstījusi arī šo deklarāciju.