Par narkotiku politiku Latvijā ir atbildīga Narkotiku kontroles un narkomānijas apkarošanas koordinācijas komisija. Koordinācijas komisija ir Ministru kabineta izveidota starpministriju institūcija, tās priekšsēdētājs ir Iekšlietu ministrs.
Komisijas uzbūve ir izveidota divos līmeņos:
- Politiskās vadības līmenis
- Ekspertu līmenis, kurā ietilpst 5 apakškomisijas.
Par profilakses darbu ir atbildīga Narkotiku pieprasījuma samazināšanas, Narkomānijas profilakses, ārstēšanas un rehabilitācijas apakškomisija.
Apakškomisiju darbību koordinē komisijas sekretariāts.
Politikas saturu nosaka Narkotiku kontroles un narkomānijas profilakses stratēģija laika periodam no 1999.-2003.gadam. Šis ir pirmais stratēģiskais dokuments narkotiku kontroles un profilakses jomā kopš valsts neatkarības iegūšanas un dokumenta saturs ir ietverts kā prioritāra darbība Nacionālajā programmā Integrācijas Eiropas Savienībā.
Stratēģijas pamatnostādnes
Valdības centieni risināt problēmas, kas saistītas ar narkotiku un alkohola pārmērīgu lietošanu, sakņojas plašākā un ilglaicīgā sabiedrības nākotnes redzējumā, kur cilvēki ir veseli un apmierināti ar dzīvi, tiem nav nepieciešama pārmērīga apreibināšanās, lai aizmirstos vai izbaudītu satraucošas sajūtas, un kur sabiedrības lielais vairākums uzskata narkotiku un pārmērīgu alkohola lietošanu par nepievilcīgu un nepieņemamu. Arī narkotiku kontroles darbs pamatojas uz tādas sabiedrības nākotnes redzējumu, kurā cilvēkiem ar narkotiku un alkohola atkarības problēmām tiek izrādīta sapratne un piedāvāta efektīva palīdzība.
Stratēģija balstās uz daudznozaru pieeju narkotiku problēmas risināšanā, kas ietver sevī sadarbību visos līmeņos (vertikālā dominante), kā arī sadarbību starp atbilstošajām institūcijām kā Latvijā, tā starptautiskā mērogā (horizontālā dominante).
Latvijas pieeja narkotiku kontrolei
Valdības finansiālo iespēju robežās ir jāatrod atbilstošs līdzsvars starp dažādos narkotiku kontroles sektoros veikto darbu: likumdošanu, profilaksi, ārstēšanu un rehabilitāciju, kā arī tiesībsargāšanu. Valdība uzskata, ka narkotiku pieprasījuma samazināšana ir tikpat svarīga kā piedāvājuma samazināšana un tiesībsargāšanas pasākumi un ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš efektīvu profilakses programmu izstrādāšanai, kuras būtu orientētas uz bērniem, jauniešiem un augsta riska grupām, piemēram, ielas bērni un ieslodzītie.
Valdība uzskata, ka narkotiku kontroles pasākumi nav jāveic izolēti, bet, ja iespējams, tiem ir jābūt integrētiem citās programmās. Tas pats attiecas uz alkohola radītām problēmām. Pārmērīgas alkohola lietošanas sekas Latvijā ir plašāka sociālā un veselības problēma nekā narkotiku lietošana, kaut arī abu šo parādību cēloņi un sekas ir ļoti līdzīgas. Tādēļ valdība tiecas pastiprināt saikni starp narkotiku pieprasījuma samazināšanas un pretalkoholisma aktivitātēm, jo īpaši profilakses jomā.
Valdība uzskata, ka narkotiku lietošanai ir plaša negatīva ietekme uz indivīdu un sabiedrību un ka labākais ceļš šīs negatīvās ietekmes samazināšanai ir narkotiku lietošanas un izplatīšanas aizliegums. Līdz ar to valdības stingri nostājas pret nelegālo narkotiku legalizāciju. Vienlaicīgi valdība atbalsta pragmātisku pieeju narkotiku kontrolei, apzinoties, ka narkomāniju nav iespējams pilnīgi izskaust. Tādēļ pasākumi, kas vērsti, lai mazinātu ļaunumu, ko narkotiku lietošana nodara pašiem lietotājiem un citiem cilvēkiem ir dabiska nacionālās narkotiku kontroles stratēģijas sastāvdaļa.
Visbeidzot, valdība uzskata, ka sabiedriskajām organizācijām un pilsoniskai sabiedrībai kopumā var būt nozīmīga loma narkotiku pieprasījuma samazināšanā un ka valdībai ir jāveicina pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās šajā procesā.
Lai programmās ātri varētu iekļaut jaunās zināšanas par dažādu narkotiku kontroles pasākumu efektivitāti, ir nepieciešama elastīga pieeja politikas īstenošanai. Nacionālā narkotiku kontroles stratēģija definē galvenās nacionālās prioritātes esošo finansu resursu robežās. Stratēģijā ieteiktās aktivitātes ir raksturotas tikai galvenajos vilcienos, un tās tiks elastīgi ieviestas, atbilstoši konkrētajiem apstākļiem.
Vispārīgie mērķi piecu gadu periodam 1999. – 2003.
Likumdošanas, politikas formulēšanas un administrēšanas jomā ir šādi galvenie mērķi:
- Saskaņot narkotiku kontroles likumdošanu ar ANO konvenciju un ES direktīvu prasībām;
- Nodrošināt efektīvu sadarbību ar starptautiskām narkotiku kontroles organizācijām;
- Veicināt politiķu dziļāku izpratni par narkotiku kontroles un ar alkoholu saistītās politikas un pasākumu nozīmību;
- Panākt pašvaldību efektīvu līdzdalību narkotiku kontroles pasākumu īstenošanā.
Profilakses, ārstēšanas un rehabilitācijas jomā plānā ir ietverti šādi vispārējie mērķi:
- Iegūt labāku izpratni par narkomānijas un pārmērīgas alkohola lietošanas apjomu, cēloņiem un sekām, kā arī radīt sistēmu nepārtrauktai narkomānijas un alkoholisma tendenču novērošanai;
- Mazināt narkomānijas un alkoholisma izplatību, jo īpaši pusaudžu vidū un augsta riska grupās, piemēram, ieslodzītie, bijušie ieslodzītie, ielas bērni u.c. Lai to īstenotu, ir nepieciešams nostiprināt ārstēšanas un rehabilitācijas sistēmu, samazināt recidīvu gadījumu skaitu, kā arī izstrādāt jaunas primārās profilakses programmas un īstenot jaunus politiskus pasākumus attiecībā uz alkohola pieejamību;
- Samazināt narkomānijas radīto ļaunumu, jo īpaši attiecībā uz HIV izplatību;
- Panākt sabiedrisku organizāciju, politisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības lielāku līdzdalību narkotiku pieprasījuma samazināšanas darbā.