Atkarība

Pçc Starptautiskā slimību klasifikatora ICD-10 atkarības sindroms ir definēts sekojoši:

Simptomu grupa, ko veido uzvedības, kognitīvi un somatiski simptomi, kas radušies pēc vielu atkārtotas lietošanas un tipiskos gadījumos izraisa stipru tieksmi pēc vielas, grūtības pašam kontrolēt tās lietošanu, par spīti tās kaitīgām sekām; pacients dod priekšroku vielas lietošanai salīdzinājumā ar citām nodarbībām un pienākumiem, pieaug tolerance, un dažreiz rodas somatisks abstinences stāvoklis.

Atkarības sindroms var rasties pret specifisku psihoaktīvu vielu (piem., tabaku, alkoholu vai diazepāmu), pret vielu grupu (piem., opioīdu narkotikas) vai pret plašāku farmakoloģiski dažādu psihoaktīvu vielu spektru.

Pēc ASV izstrādātās “Diagnostikas un statistikas rokasgrāmatas DSM-IV”, atkarības definīcija skan sekojoši:
Neatbistošs vielas lietošanas veids, kurš rada klīniski nozīmīgu pasliktināšanos vai ciešanas, izpaužoties trijos vai vairākos no sekojošiem veidiem jebkurā 12 mēnešu periodā:

  1. 1. Tolerance, noteikta vienā no sekojošiem veidiem:
    • vajadzība pēc izteikti pieaugošiem vielas daudzumiem, lai sasniegtu intoksikāciju ar vēlamo efektu;
    • izteikti samazinājies efekts, turpinot lietošanu, no tiem pašiem vielas daudzumiem.
  2. Abstinence ar izpausmi vienā no sekojošiem veidiem:
    • vielai raksturīgais abstinences sindroms;
    • tā pati (pēc darbības tuva) viela tiek lietota, lai atvieglotu vai lai izvairītos no abstinences simptomiem.
  3. Viela bieži tiek lietota lielākos daudzumos vai ilgāk nekā domāts.
  4. Neatlaidīga vēlēšanās vai nesekmīgi centieni atteikties vai kontrolēt vielas lietošanu.
  5. Daudz laika tiek ziedots darbībām, lai iegūtu vielu (piem., daudzu ārstu apmeklēšana vai garu gabalu nobraukšana), lai šo vielu lietotu (piem., kaislīgi smēķētu) vai lai atkoptos no vielas iedarbības.
  6. Atteikšanās no svarīgiem sociāliem, profesionāliem vai rekreacionāliem pasākumiem vai to samazināšana sakarā ar vielas lietošanu.
  7. Vielas lietošanas turpināšana, neskatoties uz to, ka ir pastāvīgas vai periodiskas fiziskas vai psiholoģiskas problēmas turas, iespējams, izraisa vai saasina vielas lietošana (piem., kokaīna lietošana, neskatoties uz to, ka tā izsauc depresiju vai dzeršanas trpināšana, neskatoties uz čūlas slimības saasināšanos sakarā ar alkohola lietošanu).

Precizēt fizioloģisko atkarību, ja ir acīmredzama tolerance vai abstinence (t.i., ir vai nu 1. vai 2. punkts).